18. marts, 2021

Ar jaunā Mercedes-Maybach S klasi atzīmē greznības definīcijas 100 gadus

Ar jaunā Mercedes-Maybach S klasi atzīmē greznības definīcijas 100 gadus

Maybach kā greznības ekvivalents sevi pieteica pirms 100 gadiem – 1921. gadā. Un kopš tā laika savu vietu uz pjedestāla nav atstājis ne mirkli. Gluži pretēji – ar katru jaunu modeli tas pastāvīgi atjauno izpratni par komfortu, dizainu un tehnoloģiju sniegtajām iespējām. Un lietpratēji to novērtē. Piemēram, kopš 2015. gada visā pasaulē Mercedes-Maybach S modelis pārdots vairāk nekā 60 000 eksemplāros. Tā panākumi balstīti faktā, ka Mercedes-Maybach S klase uzticīgi un bez kompromisiem seko unikālai Mercedes-Benz un Maybach zīmolu ekskluzivitātes tradīcijai.

Savu pirmo Maybach modeli – W3, Motorenbau GmbH prezentēja 1921. gada IAA (Internationale Automobil Ausstellung) - Berlīnes automobiļu izstādē no 23. septembra līdz 2. oktobrim. Aiz muguras bija Pirmais Pasaules karš ar pieredzi augstas veiktspējas mehānismu ražošanā, kuru tagad varēja izmantot arī citos virzienos. Viens no tiem bija automobiļi. Karls Maibahs, kurš pārraudzīja Maybach Motor Works, Francijā bija izstrādājis sacīkšu automašīnas dzinēju. Turpretī viņa tēvs - Vilhelms Maibahs, bija paveicis revolucionāru darbu, kura rezultāts kļuva par mūsdienu automobiļa formas pamatu. Tās bija pieredzes, bez kurām W3 tapšana nebūtu bijusi iespējama.

Autoizstāde Berlīnē, 1921. gads: Maybach-Motorenbau GmbH demonstrē savu pirmo automašīnu Maybach W 3. Virsbūvi ražoja Auer no Cannstatt
Autoizstāde Berlīnē, 1921. gads: Maybach-Motorenbau GmbH demonstrē savu pirmo automašīnu Maybach W 3. Virsbūvi ražoja Auer no Cannstatt

Maybach W3 nodrošināja 70 zirgspēku lielu jaudu jau pie 2 200 apgriezieniem un tas gan presē, gan sabiedrībā radīja rezonansi. Tāpat Maybach bija spējis apvienot izcilu kvalitātes standartu ar jaunām tehniskām iespējām. Reklāmas lapa vēstīja: ‘Ohne Schaltung’, kas nozīmē ‘bez pārnesumu pārslēgšanas’, un ‘Vierrad-Bremse’, kas nozīmē ‘četru riteņu bremzēšana’. Pirmais izpaudās faktā, ka motoram ir divu pārnesumu ātruma kārba, ko varēja pārslēgt, izmantojot kājas sviru. Tas bija ērti, jo vadītājam reti nācās noņemt rokas no stūres. Savukārt, iepriekš minētā četru riteņu bremžu sistēma, kas tika izstrādāta Maybach un Vācijā tika izmantota pirmo reizi, padarīja braukšanu drošāku.

Maybach automašīnas nekad netika ražotas lielā skaitā, jo uzticamības, kvalitātes un veiktspējas ziņā tās bija visaugstākās klases preces par atbilstīgu cenu. Šasija maksāja 24 000 reihsmarku, kas tiem laikiem bija milzīga summa. Papildus bija jāpiemaksā 15 līdz 25 000 par virsbūvi. Lai saprastu, ko nozīmēja automobiļa iegāde par 40 – 50 tūkstošiem, jāmin, ka vidējā gada alga 1924. gadā bija 1 233 reihsmarkas.

Līdz mūsdienām diemžēl neviena no izcilajām W 3 sērijas mašīnām, kuras ražošana turpinājās līdz 1928. gadam, nav saglabājusies. Turpretī automobiļi, kas sekoja W 3 - divpadsmit cilindru Maybach 12, jeb DS 7, un 8, ir leģendas līdz pat šai dienai.

Maybach Motorenbau rūpnīca Friedrichshafen

Maybach Motorenbau rūpnīca Friedrichshafen

Reti kurš nav redzējis foto attēlu ar leģendāro "Graf Zeppelin", kas ir slavens ar savu lidojumu apkārt zemes lodei 1929. gadā. Nu tad lūk! Kā izrādās, šis lidojums bija iespējams, pateicoties tieši Maybach – un konkrēti – tā divpadsmitcilindru dzinējiem. Tie paši dzinēji darbināja 1930. gadā izlaistos Maybach 12. Pateicoties šai sadarbībai starp auto un gaisa kuģu ražotājiem, šis Maybach modelis saņēma savu nosaukumu - Zeppelin. Tas tika uzskatīts par labāko starp tā laika luksusa automašīnām. Divu vienādu šī modeļa automašīnu nebija, jo tās visas tika ražotas pēc pasūtījuma, un to dizains pilnībā ietvēra klienta individuālās vajadzības. Kopumā tika izgatavotas tikai 183 šī modeļa automašīnu.

1931. gada modelis Maybach DS8 Zeppelin atšķīrās ne tikai ar jaudu un motora tilpumu, bet arī faktu, ka tai bija piecu pakāpju pārnesumkārba. Vācu auto žurnālisti šo automašīnu nosauca par “autobūves augstākās sabiedrības pārstāvi”: dažos šī modeļa ražošanas gados pēc pasūtījuma tika izgatavoti tikai divi simti eksemplāru.

Jāatzīmē, ka šī trīs tonnas smagā limuzīna vadītājam bija jābūt tiesībām vadīt kravas automašīnas. Saskaņā ar tajā laikā spēkā esošajiem Vācijas likumiem par pasažieru automašīnām uzskatīja tikai tās, kuru svars nepārsniedz 2,5 tonnas.

1931. gada modelis Maybach DS8 Zeppelin Cabriolet
1931. gada modelis Maybach DS8 Zeppelin Cabriolet

1935. gadā izlaistajam SW35 bija sešu cilindru dzinējs un daudz vienkāršāka vadības sistēma nekā Zeppelin. Tagad klienti, kuri iegādājās Maybach automašīnas, varēja netērēt laiku, mācoties rīkoties ar sarežģītiem pārnesumiem un nelikt pie stūres pieredzējušu algotu autovadītāju, bet gan bez problēmām braukt paši.

Jāpiebilst gan, ka pusgadsimtu vēlāk - 2002. gadā – Maybach atgriezās pie salona sadalījuma “vadītājam” un “pasažierim”.

Maybach SW42, pēdējais pirmskara Maybach modelis, kļuva nedaudz garāks un ieguva jaunu dzinēju ar palielinātu tilpumu. Attiecīgi palielinājās arī automašīnas maksimālais ātrums. Šo modeli izvēlējās augsta ranga amatpersonas un lielākie vācu rūpnieki, kuru vidū bija propagandas reihministrs Dr. Gēbelss un slavenais lidmašīnu dizainers Ernsts Heinkels.

Starp citu, pretēji izplatītajam viedoklim, Štirlics-Isajevs nekad nav vadījis Maybach. Romānā viņam bija “Horch”, kuru filmas ekranizācijā nomainīja uz “Mercedes”. Un vienīgā padomju filma, kurā parādās Maybach SW42, ir 1982. gadā filmētā Irvina Šova romāna “Bagāts cilvēks, nabaga cilvēks” ekranizācija.

Izmantojot Maybach rūpnīcas agrāko laiku pieredzi, sākot ar 1936. gadu gandrīz visas vācu bunkuri bija aprīkoti ar Maybach dzinējiem. Tos izmantoja arī viena no slavenākajiem Otrā pasaules kara tanku - Panzer III, un tā “mantinieka” - Panzer IV, būvniecībā.

1941. gadā, sākoties karam Austrumu frontē, Maybach nācās pakāpeniski pārtraukt luksusa automašīnu ražošanu un pilnībā pāriet uz bunkuru aprīkošanai piemērotu dzinēju izstrādi. Karam beidzoties, uzņēmums automašīnu ražošanu tā arī vairs neatsāka, jo tirgus pieprasījums bija ievērojami mainījies. 1960. gadā Maybach ražotni iegādājās koncerns Daimler-Benz. Tomēr līdz brīdim, kad Maybach zīmols atgriežas tirgū, bija nepieciešami vēl 36 gadi.

photos_maybach_57_2002_3_b.jpg
Maybach 57 2002. gads

Pirmais modelis, kas 2002. gadā pēc sešdesmit gadu pārtraukuma ieraudzīja dienas gaismu, bija Maybach 57. Šī variācija tika pozicionēta kā “vadītāja automašīna”. Tā bija luksus mašīna tiem, kuri izvēlas sēdēt pie stūres paši. Šī prieka cena bija, sākot no 360 tūkstošiem eiro.

Vienlaikus ar Maybach 57 tika prezentēts arī Maybach 62. Tam bija plašāks salons, un bija paredzēts, ka tā īpašnieks nekad nesēž uz vadītāja sēdekļa, bet gan atrodas vienā no diviem aizmugurējiem sēdekļiem ar nolokāmām atzveltnēm.

Šī modeļa vēsturē ievērojamākais bija brīdis, kad 2002. gada 26. jūnijā tas, ieslēgts stikla kastē, preses un Daimler-Benz vadītāju pavadībā uz karalienes Elizabetes 2 līnijpārvadātāja klāja devās no Sauthemptonas uz Ņujorku, un pēc tam no Ņujorkas ostas uz Regenta Viesnīcu Volstrītā. Šīs automašīnas cena bija, sākot no 430 tūkstošiem eiro.

Nākamais Maybach modelis – Landaulet, maksāja jau, sākot no 900 tūkstošiem eiro. Tas bija pasakains balts kabriolets, kas kā konceptauto tika prezentēts sabiedrībai 2007. gada novembrī, par kura pamatu tika ņemts Maybach 62.

07c2250_122-1.jpg
Maybach Landaulet. 2007. gada novembris

Maybach Exelero – viena no dārgākajām mašīnām mūsdienās, ir vienīgā Maybach sporta mašīna. Un interesantākais ir tas, ka šī mašīna tika izveidota nevis jauna tirgus segmenta iegūšanai, bet gan Vācijas uzņēmuma Fulda super ātrgaitas riepu - Carat Exelero, reklamēšanai, par ko runā arī mašīnas modeļa nosaukums.

05c2256_64.jpg
Maybach Exelero. 2005. gada maijs

Pirmais eksemplārs tika samontēts manuāli un tika prezentēts sabiedrībai 2005. gada 1. maijā Nardo izmēģinājumu poligonā Itālijas dienvidos. Šajā dienā automašīna uzrādīja gandrīz 352 km / h maksimālo ātrumu. Pirmais šī modeļa īpašnieks bija reperis Braiens Viljamss, pazīstams kā Birdman. Šis pirkums viņam izmaksāja 8 miljonus ASV dolāru. Uzziņai - līdzīga sporta automašīna maksā ne vairāk kā 7,8 miljonus ASV dolāru.

Diemžēl Daimler AG centieni atdzīvināt leģendāro zīmolu neguva atsaucību. Maybach automašīnu pārdošanas apjoms izrādījās ļoti zems un nesedza ražošanā ieguldītās investīcijas. Rezultātā 2011. gada beigās tika nolemts atteikties no šīs markas automašīnu ražošanas un tās vietā attīstīt jaunus Mercedes-Benz S klases modeļus.

Tomēr Maybach zīmolam piemīt neticama prasme izdzīvot. 2016. gadā tas atgriezās uz Pebble Beach Concours d’Elegance motora pārsega vāka. Un 2021. gadā tas turpinās savu stāstu ar jauno Mercedes-Maybach S klase modeli, kas pie pirmajiem klientiem dosies jau šajā pavasarī -100 gadus pēc pirmā Maybach automobiļa prezentācijas. Arī jaunā Mercedes-Maybach S klase ilustrē zīmolam raksturīgo luksusa pieredzi, un lieliski apvieno estētisku izsmalcinātību un tehnoloģijas.

Par pasaulē greznāko dēvētais automobilis turpinās Maybach veiksmes stāstu. Tas apvieno nesen prezentētā Mercedes-Benz flagmaņa S klases augsto tehnoloģiju risinājumus ar Maybach ekskluzivitāti un tradīcijām.

Mercedes-Maybach S-Class, 2020.gada novembris



Saistītie raksti